ZAZA TIMBER biroja ēka Jelgavas novada Raubēnos, Latvijā, ir pašu projektēta, ražota un būvēta. Tā ir koncepta ēka, kas būvēta no līmētās koksnes (glulam, GLT) un kuras ražošanā un būvniecībā atļāvāmies eksperimentēt. Izmantot tikai tādas līmētās koksnes konstrukcijas, kādas varam ražot savā rūpnīcā, bija principiāls lēmums.
Vieta: Raubēni, Jelgavas novads, Latvija
Apbūves laukums: 41.4 x 10.7 m
25 darba vietas
Būvniecība: 2019. gads
Arhitekts: Agnis Lukšēvics (5. AVĒNIJA)
Projektētājs: ZAZA TIMBER Engineering (iepriekš: Rodentia)
Būvnieks: ZAZA TIMBER Construction (iepriekš: Igate Būve)
Līmētās koksnes konstrukcijas: ZAZA TIMBER Production (iepriekš: IKTK)
Māris Peilāns, ZAZA TIMBER Production valdes priekšsēdētājs:
Idejām par šādu biroju mani motivēja vēlme ne tikai runāt par kaut ko “zaļu”, ekoloģiski labvēlīgu, dabīgu, bioloģisku, bet arī darīt un sarūpēt ko tādu savam uzņēmumam. Šādu izvēli veicināja jaunu tehnoloģiju iespējas koka ēku būvniecībā, jo es noticēju tam, ka lielizmēra līmētās koksnes konstrukcijas ir ekoloģiski labvēlīgas un vienlaikus modernas būvkonstrukcijas. Vajag ne tikai šķirot atkritumus, bet arī radīt tos pēc iespējas mazāk vai pat neradīt vispār.
Iesākumā es uzbūvēju šāda tipa māju savai ģimenei. Cerības attaisnojās ar uzviju. Mēs dzīvojam saskaņā ar inovatīvām tehnoloģijām būvētā mājā, kuras vide un mājīgums krietni pārspēj bloku un reģipša telpu vidi. Tā tik tiešām ir 100% “eko’ māja. Ne tikai ar apziņu, bet arī ergonomiski un ar iekšējo klimatu.
Arī no būvniecības viedokļa viss ritēja ērti, ātri un vienkārši. Nevajadzēja špaktelētājus un reģipsētājus. Mazāku ietekmi uz klimatu un dabas piesārņojumu nodrošina ne tikai pati mājas ekspluatācija, bet, kā pārliecinājos, jau būvniecības process, kam nepieciešams piecreiz mazāks laiks un daudzkārt mazāk izmešus radošas tehnikas.
Līdzīgu arhitektonisko un būvniecisko pieeju realizējām gadu vēlāk, kad tapa mūsu uzņēmumu biroja ēka. Taču tad jau bija notikusi evolūcija. Bijām iegādājušies Šveicē ražotu lielizmēra CNC iekārtu kokapstrādes darbu veikšanai vairākās plaknēs. Tā ļāva precīzāk un ātrāk izdarīt to, ko iepriekš darījām ar rokas instrumentiem, un pat īstenot tādus risinājumus, ko ar rokām nevarētu.
Ēkas konstrukciju – sienu un griestu paneļu izgatavošanā izmantota tikai egles un priedes koksne.
Koka sienas ir netipiski biezas un ar eksperimentālu konstrukciju. Tās būvētas no 36 cm bieziem rūpnieciski izgatavotiem masīvkoka paneļiem bez siltinājuma un dekoratīvā apšuvuma. Šādu risinājumu noteica konceptuālie, funkcionālie un estētiskie apsvērumi. Sienu izbūvei būtu pieticis ar citur ražotiem 10 cm bieziem CLT paneļiem, kas apšūti ar siltumizolācijas materiālu, tomēr vēlējāmies iet citu ceļu – būvēt pamatīgāku ēku, kuras konstrukcijās un apdarē izmantots tikai koks un kuras būvniecība ir viekārša un ātra.
Panelis veidots no trīs gareniski līmēta koka (glulam) blokiem, kuri savā starpā salīmēti krusteniski – ārmalās koka virziens ir vertikāls, vidū – horizontāls.
Sienās bloku savstarpējais krusteniskais līmējums garantē, ka mitruma izmaiņu ietekmē sienas saglabā nemainīgu formu un izmēru – tās ir noturīgas pret izlieci, neuzmet “vēderu”, nesavērpjas. Sienu paneļi neizplešas un nesaraujas. Starp tiem ir droši likt logus un stikla paketes.
Interjerā un fasādē redzama koka virsma ar dabisko faktūru.
Griestus veido 10.7 m gari un 16 cm biezi gareniski līmētās koksnes paneļi. Atšķirībā no sienu paneļiem, griestu paneļos plaisas tikpat kā neveidojas, jo katrs panelis izgatavots no vienas dēļu kārtas un tiek izmantots kā horizonāli nolikta sija. Mitruma izmaiņu rezulātā griestu panelis nedaudz izplešas un saraujas visā platumā. Paneļu savienojuma vietu risinājums ar t.s. pusspundi nodrošina gan vajadzīgo atstarpi starp paneļiem, gan to, ka paneļu starpā neveidojas caurejošas spraugas.
Griestu paneļi turpinās aiz sienas un ārpusē veido plašu pārkari, kas sniedz dabisko noēnojumu.
Paneļi ražoti ZAZA TIMBER Production rūpnīcā (iepriekš – IKTK). Uzņēmums specializējas līmētās koksnes (glulam) konstrukciju ražošanā.
Būvējot savu biroju, nolēmām rast pielietojumu visiem kokmateriāliem, kas bija mums pieejami, un respektēt koka dabisko izskatu un dažādas “nepilnības”. Izmantojām visus pasūtītos kokmateriālus bez īpašas šķirošanas, arī tādus, kas citos pasūtījumos vizuālo nepilnību dēļ neiztur atlasi un netiek izmantoti. Izmantojām arī izbrāķētos atlikumus, kas rūpnīcā bija palikuši no citu pasūtījumu izpildes. Konstrukciju stiprību šī pieeja neapdraudēja, jo paneļu biezums ir vairāk nekā pietiekams.
Sienās redzamie līdz pat vairākus centimetrus platie izrāvumi radušies mehāniski – baļķu kraušanas laikā mežā vai kokzāģētavā. Kokzāģētavā tie palikuši nepamanīti un iekļauti gatavo dēļu piegādes kravā. Komerciālos pasūtījumos šādi materiāli mūsu ražotajās līmētā koka konstrukcijās netiek iekļauti, bet sava biroja būvniecībā mums pret tiem nebija iebildumu. Tie atgādina par dažādajiem darba posmiem koka ceļā no meža uz būvi.
Zaru vietas konstrukciju ražošanas laikā būtu bijis iespējams izzāģēt. Tomēr tas būtu pretrunā ar resursu pilnvērtīgu izmantošanu.
Zilējums tiek uzskatīts par vizuālu defektu. Šādi materiāli bieži tiek izbrāķēti.
Iekštelpās virsmu apdarē izmantota ekoloģiska eļļa, kas saglabā koksnes dabiskās mitruma absorcijas un atdošanas īpašības un nodrošina labu gaisa kvalitāti. Rezultātā sienas un griesti dzīvo līdzi mitruma izmaiņām – ziemā gaiss ir sausāks, un plaisas paveras, vasarā tas ir mitrāks – plaisas sašaurinās. Plaisas sienu virspusē izveidojās pirmajā ziemā, kokam žūstot.
Konstrukcijās izmantoti egles un priedes dēļi. Ēkai uzsilstot, vietām no sveķu kabatām izspraukušies sveķi. Fasādes saules pusē sveķi izlaužas cauri lazūrai.
Masīvkoka paneļi kalpo gan ne vien kā nesošās konstrukcijas, bet pilda arī dekoratīvās apdares funkcijas. Paneļu virsmas ēkas iekšpusē un ārpusē apstrādātas ar smilšu strūklu, kas notīra vājākās šķiedras un padara faktūru izteiktāku. Apstrādē izmantojot smilšu strūklu, samazinās sīko plaisu veidošanās fasādē un tiek panākta labāka krāsas un virsmas saķere.
Iekštelpās virsmu apdarē izmantotā ekoloģiskā tonējošā eļļa rada gaišas un viendabīgas virsmas efektu.
Ēkas ārpusē koks apstrādāts ar lazūru ar speciālu pigmentu ar sudraba patinas efektu.
Sienu krāsojuma tonis mainās atkarībā no gaismas krāsas temperatūras, intensitātes un saules atrašanās vietas.
Īsi pirms biroja būvniecības iegādājāmies Šveicē ražotu lielformāta datorizētu kokapstrādes iekārtu jeb CNC. Tā deva iespēju izdarīt to, ko ar rokas instrumentiem nevarētu, un izgatavot detaļas tādā precizitātē, ka biroja koka konstrukciju būvniecību bija iespējams veikt viegli un nepieredzēti ātri – 10 dienās.
Sienu paneļi ir savstarpēji savienoti bez skrūvēm. Mums radās ideja paneļu savienošanā izmantot gadsimtiem atstrādāto stabilo stūra jeb t.s. bezdelīgastes savienojumu visā paneļa augstumā. Ar CNC iekārtu to bija iespējams īstenot.
3-3.5 metrus garie paneļu savienojumi ir precīzi izveidoti ar CNC, lai nebūtu riska montāžas laikā, ko varētu radīt ieķīlēšanās. Ar roku darbu līdzvērtīgu precizitāti un apstrādes apjomu panākt nebūtu iespējams.
Logu ailas izzāģētas rūpnieciski jau paneļu izgatavošanas laikā.
Desmit metrus garie griestu paneļi savienoti ar t.s. pusspundes savienojumu, kas īstenots ar CNC iekārtu. Paneļu savienojums nostiprināts ar skrūvi. Attēlā redzams paneļu savienojums jumta pārkares pusē.
Šādi izgatavotu koka konstrukciju būvniecību bija iespējams veikt viegli, precīzi un nepieredzēti ātri – 10 dienās.
Ar lielizmēra CNC iekārtu paneļos visā platumā un augstumā iespējams arī veidot liektas virsmas, veikt iefrēzējumus, iestrādāt dekoru.
Dēļu apšuvums?
Ar CNC iekārtu veikts dekoratīvs frēzējums paneļos. Imitējot divās kārtās pamīšus izkārtotus dēļus, tas atdarina tā saukto trīnīša apšuvumu.
Telpu plānojums ir vienkāršs un pārskatāms – gaitenis ved cauri visai ēkai; no tā ir ieejas kabinetā, sapulču zālē un darba zonās.
Telpas no gaiteņa atdalītas ar pilnstikla paneļiem, kam piešķirta vēl viena funkcija – stikla tāfele. Stiklotas ailas ēkas dienvidu pusē nodrošina diensagaismas ieplūšanu. Plašā pārkare ēkas ārpusē samazina saules staru ietekmi, ļaujot tiem iesniegties tikai līdz gaiteni norobežojošai stikla starpsienai.
Darba zonas citu no citas atdala īpaši birojam izgatavoti dokumentu skapji.
Palīgtelpās izmantota arī ģipškartona un flīžu apdare.
Apkurei kalpo siltās grīdas ar siltumenerģiju no zemes siltumsūkņa. Betona grīdas ar epoksīda pārklājumu ir viegli kopjamas. Vasarā siltumsūknis strādā reversā režīmā, telpas dzesējot.
Ventilāciju nodrošina logi. Ēkas ziemeļu pusē rūpnieciski izzāģētās logu ailās iemontēti verami logi.
Pie stikla paneļiem un atdalošajiem plauktiem pielīmēti slēdži ar attālinātu pieslēgumu, un nav nepieciešams tos pieslēgt pie elektrības vadiem.
Vietās, kur vadi jāpievada uz sienas, tiem veidoti speciāli frēzējumi, kas pēc vadu ievietošanas aizsegti ar koku.
